Teika vēstī – Menas pavalsts iedzīvotāji ticējuši, ka meinkūni cēlušies, kaķiem pārojoties ar jenotiem. Mēs, protams, zinām, ka tas nav iespējams.
Daudz ticamāks šķiet nostāsts, ka meinkūnu senčus uz Ameriku atveduši jūrnieki. Tajos laikos (un arī mūsdienās) garos jūras ceļojumos ņēma līdzi kaķus, lai viņi uz kuģa ķertu peles un žurkas. Pusgarspalvainie kaķi varēja nokļūt Ziemeļamerikā no Anglijas (Angoras kaķi un Persijas garspalvaino kaķu priekšteči) vai no Skandināvijas (Norvēģijas meža kaķi). Amerikā viņi pārojās ar vietējiem īsspalvainajiem kaķiem. Tāpēc iespējams, ka meinkūna senči ir gan Norvēģijas meža kaķi, gan Turcijas Angoras kaķi, kuri, kā zināms, ir vieni no Persijas garspalvaino kaķu priekštečiem.
No 1895. gada meinkūni tika demonstrēti izstādēs ASV. Meinkūnu kaķu šķirne bija ļoti populāra līdz brīdim, kad briti Amerikā ieveda Persijas garspalvainos kaķus. Viņu izskats bija eksotiskāks nekā meinkūniem, tādēļ kaķu audzētāji vairāk pievērsās šai šķirnei. Kopš tā laika meinkūnus izstādēs varēja redzēt daudz retāk.
1951. gadā kaķu selekcionāri un audzētāji atsāka meinkūnu selekciju. Tajā pašā gadā tika izveidota pirmā meinkūnu šķirnes kaķu audzētāju asociācija – Centrālais meinkūnu audzētāju klubs
Šis klubs sāka organizēt izstādes, kurās demonstrēja tikai meinkūnus. Drīz vien par šo šķirni interese radās arī citās valstīs. Par spīti visām pūlēm, šķirnes standarts tika apstiprināts tikai 1967. gadā, bet vēl pagāja 10 gadi, līdz to atzina vairums kaķu audzētāju asociāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru